Kā ietilpināt dzīvi 500 vārdos

„Kā lai es izstāstu astoņdesmit gadus vienā lappusē?” Atbilde: nav jāizstāsta viss; jāizstāsta būtiskais. Un būtiskais ietilpst.

Piecu jautājumu metode

Atbildiet uz katru ar diviem vai trim teikumiem, un biogrāfija būs gandrīz gatava:

• No kurienes viņš nāca? Izcelsme, ģimene, bērnība. „Viņa piedzima zvejnieku ciemā pie jūras, trešā no sešiem bērniem.”
• Ko viņš darīja ar savām dienām? Amats, darbi, lauku mājas, sēta. Tas, ar ko bija aizņemtas viņa rokas.
• Ko viņš mīlēja? Dzīvesbiedru, bērnus, sirdsdraugus. Vārdiem ir nozīme.
• Kas viņu darīja laimīgu? Zolīte, sakņu dārzs, hokeja spēles, šūšana, Jāņi. Šeit dzīvo īstais cilvēks.
• Ko viņš mums atstāj? Mācību, būšanas veidu, teicienu, ko viņš vienmēr atkārtoja.

Rakstīšanas knifi

• Detaļas īpašības vārdu vietā. „Viņš cimdu nodalījumā glabāja konfektes mazbērniem” raksturo vairāk nekā „viņš bija ļoti devīgs”.
• Viņa balss. Iekļaujot kādu viņa izteicienu — „viņa vienmēr teica, ka…” —, lasītājs viņu sadzirdēs.
• Brīva secība. Nav jāiet no dzimšanas līdz nāvei; var sākt ar to, kas viņu raksturo vislabāk.
• Palūdziet, lai izlasa vēl kāds tuvinieks: viņš izlabos datumus un pieliks detaļu, kuras pietrūka.

Tas nav eksāmens

Piemiņas lapas biogrāfiju vienmēr var rediģēt: sāciet ar to, kas jums ir, kaut vai trim rindkopām, un papildiniet, kad atnāks jaunas atmiņas. Labākie piemiņas lapu stāsti aug līdzi laikam — tāpat kā auga pats cilvēks.