Kā uzrakstīt nekrologu soli pa solim

Nekrologa rakstīšana biedē. To dara grūtā brīdī, steigā un ar bailēm aizmirst kaut ko svarīgu. Labā ziņa: nekrologam ir ļoti skaidra uzbūve, un, tai sekojot, viss izdosies.

Neiztrūkstošie dati

• Pilns vārds un uzvārds. Ja cilvēku pazina pēc iesaukas, ierakstiet to pēdiņās.
• Datumi — dzimšanas un miršanas. Ja neatceraties precīzu dzimšanas dienu, pietiek ar gadu.
• Vietas: kur piedzima un kur aizgāja mūžībā.
• Ģimene: dzīvesbiedrs, bērni, mazbērni… nav jānosauc visi, bet tuvākie gan.
• Ceremonija: izvadīšanas datums, laiks un vieta, ja to vēlaties darīt zināmu.

Atvadu vārdi

Pēc datiem nāk pats svarīgākais: pastāstīt, kas viņš bija. Nemeklējiet svinīgus vārdus — meklējiet patiesus. Ar ko viņš nodarbojās? Kas viņam patika? Ko vienmēr atcerēsies tie, kas viņu pazina? Divas vai trīs sirsnīgas rindkopas ir vērtīgākas par veselu lappusi tukšu frāžu.

„Viņš bija galdnieks, četru bērnu tēvs un deviņu mazbērnu vectēvs. Viņa darbnīca smaržoja pēc ozolkoka, un tur vienmēr atradās vieta kafijas tasei.”

Frāze, kas viņu raksturo

Daudzos nekrologos ir īsa frāze epitāfijas vietā: „Viņš mums iemācīja dzīvot ar prieku”, „Vienmēr mūsu sirdīs”. Izvēlieties tādu, kas skan pēc tieši šī cilvēka, ne pēc jebkura cita.

Pārlasiet pirms publicēšanas

Izlasiet nekrologu skaļi un palūdziet, lai to pārskata vēl kāds tuvinieks: kļūdas vārdos un datumos ir gan biežākās, gan sāpīgākās. Tiešsaistes nekrologā ir tā priekšrocība, ka vēlāk visu var izlabot, taču labāk to publicēt pareizi jau no pirmās reizes.