Kā uzrakstīt atvadu vārdus (sēru runu)

Runāt tuva cilvēka bērēs ir milzīgs gods un tikpat liels izaicinājums. Šīs vadlīnijas palīdzēs uzrakstīt vārdus, kas ir viņa cienīgi.

Uzbūve, kas darbojas

• Kas viņš bija jums. „Es esmu Marta, viņa vecākā mazmeita.” Tas dod klausītājam atskaites punktu.
• Viens konkrēts stāsts. Ne tikumu saraksts — aina. Pēcpusdiena, kad viņš jums iemācīja braukt ar divriteni, pasaka vairāk nekā „viņš bija devīgs”.
• Ko viņš mums atstāj. Ko iemācījāmies, ko turpināsim darīt viņa vārdā.
• Īsas atvadas. Frāze, kas adresēta tieši viņam: „Paldies par visu, vectēv. Mēs rūpēsimies par dārzu.”

Tonis

Sirsnīgs uzvar svinīgu. Ja cilvēks bija jautrs, atgadījums, kas liek pasmaidīt, nav necieņa — tas ir patiess portrets. Vienā un tajā pašā minūtē var gan raudāt, gan smieties; labākās atvadu runas to spēj.

Praktiski knifi

• Īsi: divas līdz piecas minūtes. Uzrakstiet visu, neimprovizējiet.
• Iepriekš izlasiet skaļi vismaz divas reizes: uzzināsiet, kurā vietā balss lūst.
• Ņemiet līdzi lapu. Neviens jūs nenosodīs par lasīšanu; toties būs grūti, ja apjuksiet.
• Sarunājiet aizvietotāju. Vienojieties ar kādu, kurš turpinās lasīt, ja nespēsiet pabeigt. Šī apziņa nomierina tik ļoti, ka gandrīz nekad nav jāizmanto.

Pēc bērēm

Šie vārdi ir pelnījuši pārdzīvot to dienu. Publicējot tos piemiņas lapā, tos varēs izlasīt arī tie ģimenes locekļi, kuri nevarēja atbraukt, un tie paliks saglabāti līdzās viņa dzīvesstāstam uz visiem laikiem.